Pie šiem darbiem sāku strādāt 2021.gada nogalē un, 2022-2023. gadā tie bija gatavi.
"..un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem". (Genesis 1:1-2). Absolūtā klusuma brīdis. Caurspīdīgā, tumšā stikla lode - punktu kopa, sfēra, kas ceļo pirmsākuma ūdeņos, pirms radīšanas, cauri dzimšanas sāpēm, kā mutuļojošai ugunssārtai saulei un nonāk klusumā. Klusums var būt mānīgs... Un, kas ir šī lode? Vai tā ir vēl tikai ideja par MUMS, pirms radīšanas?
Kā zināms, aplim nav ne sākuma, ne gala. Lode ir kustīga un, mēs nevaram paredzēt, uz kuru pusi tā velsies. Mēs gribam paredzēt, bet mums tas nav dots. Ar savu dzīvi, rīcību, domām, darbiem mēs varam iezīmēt sev vēlamo lodes trajektoriju, dzīves plakni nosverot uz vienu vai otru pusi. Plakni var nolīdzsvarot arī horizontāli, tā, lai lode balansē uz robežas... Bet, nav garantijas, ka lode ripos pa mūsu iecerēto trajektoriju vai paliks nekustīga horizontālā plaknē.
Šī sfēra ir mūsu dzīves vīzija, ko mēs, katrs varam paņemt rokās, triekt zemē vai, mest augstu debesīs. Mēs varam "nosvērt" savas vērtības, paņemot rokās iedomāto sfēru un mēģināt saprast tās smagumu - kādas vērtības mūsu dzīvē ņem virsroku? Vai sfēras vieglais caurspīdīgums ir mānīgs?
Iespējams, ka šķietami trauslā, gaismu lauzošā sfēra ir nepaceļami smaga?...
Mākslīgā intelekta skaistums un posts. Pievelkošs un tajā pašā laikā, atgrūdošs. Vai tas mums palīdzēs vai, nogalinās cilvēku? Vienmēr laipns, zinošs un bez jebkādām emocijām. Tēls ar cilvēka vaibstiem, bet vai "pēc Tēla un Līdzības"? Sarkanais- triumfa un ciešanu simbols. Efesas Heraklīta tēze - "panta rhei"- "viss plūst..."materiālistisks priekšstats par cilvēka ķermeņa uzbūvi ir ieguvis jaunu jēgu. Melnā bumba balansē. Uz kuru pusi smagums nosvērsies?
- Paldies Jums, ka apskatījāt manus darbus!
