Kā senāk...
Mēs dzīvojam ciparu laikmetā un, ko tur liegties, mums pietrūkst laika, lai uzrakstītu kādu apsveikumu vai vēstulīti uz īsta papīra ar roku... Arī man, diemžēl laiks skrien ātrāk, kā gribētos... Skumjā aizejošo dienu godība. Bet, varbūt tomēr ne?
Un tieši tāpēc, jo pacilājošāk ir saņemt savā pasta kastītē, īstā, ne telefona pastā:), aploksni ar tieši man gatavotu kartiņu, un vārdus, kas rakstīti tieši man! Es šādu pārsteigumu sagaidīju, kaut gan nebiju to gaidījusi! Tā iesākās mans 2020.gads. Cerīgi:)
Jau labu laiku, kopš nodarbojos ar mākslu, gleznoju un grafikā veidoju apsveikumu kartiņas. Gadu gaitā, daudzas no tām ir atradušas savus cilvēkus. Es turpinu ticēt, ka mums nekad nezudīs vēlēšanās iepriecināt kādu ar tieši viņam veltītiem vārdiem, ko esam uzrakstījuši paši savām rokām. Lai kādi laiki nāks ar tehnikas brīnumiem, mēs rakstīsim. Lai nepazustu laikā....
Jo, es pati piedzīvoju šo saņemšanas prieku, kā bērns, kad pastnieks atnesa man vēstuli!!