Izstaigāt gleznu valdziņos...
Mierīgs vakars, dunoņa no dienas darbiem mājās ir norimusi, televizorā savu kārtējo, inteliģento izmeklēšanu veic Erkils Puaro, citus vakarus par un ap noslēpumaino gadījumu čalo Midsomeras ļaudis. Un, šajā, ne ar ko nesalīdzināmajā mājas siltumā, top manas zeķes, cimdi, džemperi... Jā, es daudz gleznoju un daudz adu. Šķiet, šīs divas viena otru papildina. Gleznojot, izdomāju jaunas idejas, ko izadīt, bet adot - raisās gleznu aprises. Adīšana ļoti nomierina, īpaši, ja gleznojot iestājas tāds, kā "melnais caurums", ņemu rokās adīkli un lēnām, valdziņu pa valdziņam "izstaigāju" savu, apstājušos gleznu, lai rastu tālāko ceļu. Un tā, nemanot, zeķes gatavas!
Esmu biežs viesis dziju veikalā. Dziju izvēlos emocionāli, sekojot brīža noskaņai. Nesen, tikpat emocionāli iegādājos silti dzeltenu, biezu dziju, jo mirkļa iespaidā padomāju - gribu uzadīt, garas, dzeltenas, biezas zeķes. Kāpēc gan, lai ziemā, kas tūliņ jau ap stūri gaida, neienestu mazliet vairāk saules? Sākotnēji bija cita doma, kad devos meklēt dziju, bet, ieraugot šo skaisto-dzelteno, ļoti, ļoti sajutu siltu saulīti. Ne mirkli nešaubījos... Šis dzeltenais mani tik ļoti uzrunā, ka nespēju sagaidīt vakaru, lai atkal sēstos savā šūpuļkrēslā un adītu! Tā tas radoši pilnais kamols veļas manā galvā, kā centrifūgā, katru reizi, ar milzīgu nepacietību, gaidot nākošo cēlienu. Tas ir mans dzinulis, kas neļauj sēdēt mierā.
Atzīšos, man ir grūti uzadīt divas vienādas lietas, tāpat kā, uzgleznot divas vienādas gleznas, jo principā, nemīlu atkārtošanos. Manā iztēlē, tas ir kā plate, kas nemitīgi ķeras vienā punktā un, netiek tālāk. Kad adu, rakstu domāju uz vietas, šajā mirklī, sagādājot sev atklāšanas prieku un gaidas, kāds būs rezultāts! Tas ir tas pats, kas gleznot.Jo, rezultāts ir viens tāds, neatkārtojams. Atceros, pusaudžu gados bija viens brīdis, kad ļoti intensīvi gleznoju, adīju un šuju sev apģērbu. Tad nāca lielā dzīve, kur tam visam vairs nebija vietas. Bet, dzīve ir kā bumerangs - reiz aizmestais, noteikti atlido atpakaļ, sākumpunktā. Tā, es atkal šuju, adu un gleznoju. Un daru to daudz un intensīvi:)
Manus adījumus, skatiet: SKATIET ŠEIT!
