Punktiņš uz "i"
Šis būs stāsts par gleznas rāmi. Kāpēc?
Ne visiem darbiem rāmis ir nepieciešams, bet, lai izraudzītos ietērpu kādai savai gleznai, kam tas ir paredzēts, diezgan ilgu laiku pavadu ierāmēšanas darbnīcā. Atrast to vienīgo, noslēdzošo, "pēdējo vārdu" gleznai man ir gan aizraujošs, gan mokošs process. Ielikt gleznu īstajā rāmī - man tas nozīmē, pabeigt darbu. Te varu piemeklēt neskaitāmus salīdzinājumus, kā piemēroti aksesuāri apģērbam, somiņa pieskaņota apaviem, lūpu krāsa kleitai, vieta gleznai interjerā un tamlīdzīgi. Es stāstu stāstus ar saviem darbiem un rāmējums piedalās manā stāstā, tikpat daudz, kā pats mākslas darbs.
Ar neveiksmīgu rāmi darbu var sabojāt, var pat pilnībā izjaukt vai iznīcināt gleznas ideju. Savukārt, atrodot to vienīgo, īsto var teikt: -jā, tas ir viens vesels, abi viens otru papildina.
Manī uzvirmo dusmas, kad redzu brīnisķīgu mākslas darbu ierāmētu "nejaušā, neveiklā" rāmī. Ir redzams, ka tas ir darīts, lai tikai būtu, nedomājot par stāstu, ko vēsta mākslas darbs. Kā jau minēju, neveikls darba noformējums iznīcina ideju. Iespējams, ļoti kategorisks skatījums un par to var diskutēt, bet, jā - tā es redzu savu darbu.
Ir gadījies, kad ilgstoši nevaru atrast īsto rāmi konkrētai gleznai. Tad pārņem sajūta, ka nevaru un nevaru šo darbu pabeigt. Ir pat pagājis gads, līdz beidzot, negaidot ieraugu to vienīgo īsto. Un, kad saņemu gatavu, ierāmētu darbu, pārņem absolūtas, mirkļa laimes sajūta!
Viss ir pateikts. Punktiņš uz "i" ir uzlikts.
"Pavasaris manā dārzā".
Miniatūra. 15,5x13,2cm. Eļļa uz papīra. Balti tonēts koka rāmis ar punktiņiem. 2024
Šī miniatūra būs apskatāma manā personālizstādē septembrī. Informācija par izstādi: ŠEIT!